Cīņa pret terorismu: ES Komisija plāno izdot rīkojumu par “terorisma satura noņemšanu”

Pirāti brīdina par šīs nedēļas ES Komisijas plānu “noņemt teroristu saturu” no interneta.

“” Viegli apiet interneta cenzūru un automatizētas augšupielādēt filtri nozīmē beigas neskaitāmas interneta pakalpojumiem un apdraud vārda brīvību Net “,” brīdina Patrick Breyer, pilsonisko tiesību aktīvists un top kandidāts Pirātu partija ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā “,” ES pretterorisma plāniem -Commission paši ir uzbrukums bezmaksas internetu. interneta cenzūra ir nepareizs veids, lai novērstu vardarbīgu ekstrēmismu. Tas nodrošina, starp citu islāmisti argumentiem pret rietumiem, un pie labākās noved nirt no piekritēju jebkuru ekstrēmistu straumēm zemē. “”

Konkrēti Pirate partija min astoņas kritikas regulas projektā.

  1. Daudziem interneta pakalpojumiem vajadzētu pārtraukt darbību:
    ES regula cenzūra skar gandrīz visus interneta pakalpojumus, piemēram, blogus komentēšanas, viedokļu forumi, Wikipedia, failu koplietošanas pakalpojumu, programmatūras izstrādes portāliem vai ziņu portālos ar komentāriem. Noteikumi apdraud lielu skaitu interneta pakalpojumu, jo to nodrošinātāji nevar garantēt vajadzīgo augšupielāžu filtru izmantošanu vai nepieciešamo satura dzēšanu stundas laikā – pat naktī.
  2. Kļūdaini augšupielādētie filtri apdraud vārda brīvību:
    Interneta pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu automātiski meklēt vēl nezināmu “teroristu saturu” bez nepieciešamības pārbaudīt cilvēkus pirms apturēšanas. Šādi augšupielādes filtri ir cenzūras aparāti, kas ir pierādījuši, ka pilnībā aizliedz likumīgu saturu (piemēram, dokumentējot cilvēktiesību pārkāpumus pilsoniskajos karos). Mūsu vārda un informācijas brīvība nav jānosaka vienīgi ar algoritmiem un mašīnām. Cilvēka koriģēšana šeit ir obligāta.
  3. Cenzūras iestāžu neatkarības trūkums:
    Iestādēm, kuru uzdevums ir bloķēt “teroristu informāciju”, saskaņā ar ES priekšlikumu nav jābūt neatkarīgam. Nav arī tiesneša ierakstu par slēdzeņu pasūtījumiem. Piemēram, mūsu vārda un informācijas brīvība var tikt nodota Ungārijas Iekšlietu ministrijas vai vietējā policijas darbinieka Rumānijā rokās. Tas ir nepieņemami. Satura noņemšana ir jāatstāj neatkarīgai iestādei, piemēram, tiesai, vārda brīvības pārstāvim vai prokuroram.
  4. Savstarpēja konfidencialitāte ir ieteicama, nevis novērsta:
    Par pasūtījumu bloķēšanas procedūru vajadzētu apiet oficiālas “atsauces” pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr mūsu vārda un informācijas brīvība nedrīkst būt atstāta privātām interneta kompānijām, kuras bieži izdzēš saturu patvaļīgi. Drīzāk būtu jāaizliedz interneta pakalpojumu sniedzēji aizsargāt vārda brīvību, tiesisko saturu patvaļīgi izdzēst vai bloķēt.
  5. Pārredzamības un kontroles trūkums:
    Netiek garantēta neatkarīga bloķēšanas pārbaude. Saturs nav jāpaziņo par satura autoru, pat ja viņš ir atstājis kontaktinformāciju. Mēs pieprasām, lai autors tiktu informēts un ka ne tikai viņam, bet arī jebkuram citam pilsonim, kuram ir atņemta informācija, ir tiesības apstrīdēt bloķēšanu. Tikai tādā veidā nevalstiskās organizācijas var, piemēram, veicināt izteiksmes brīvību internetā un nepamatotu informācijas pārtraukšanu.
  6. Atspējota interneta bloķēšana pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas:
    Var pieņemt, ka pakalpojumu sniedzēji izmantos vienkāršas geolokācijas metodes, jo viņiem nav jāizdzēš “teroristu saturs”, bet to ir jāaizliedz tikai lietotājiem no ES. Tomēr šādu šķēršļu tehniski ir viegli apiet. Tāpēc teroristu propagandas izplatīšana nav de facto novērsta.
  7. “Tīrs Eiropas internets” apdraud:
    Tā vietā, lai noslēgtu starptautisku nolīgumu par vispārēji aizliegtu saturu, ir jāizveido Eiropas reģionālais tīkls ar tīkla blokiem saturam, kas paliek pilnīgi likumīgs, piemēram, ASV. Tas ir pretrunā ar pasaules tīkla pamatdatu.
  8. Datu saglabāšana caur aizmugurējām durvīm?
    ES cenzēšanas regula veicina neoficiālu mūsu privātās sērfošanas uzvedības reģistrēšanu. Ja “terorisma saturs” ir bloķēts, tas prasa pakalpojuma sniedzējam saglabāt saistītos lietotāja datus, lai gan parasti šādi dati vispār netiks ierakstīti. Pastāv risks, ka pakalpojumu sniedzēji reģistrē visus augšupielādētājus tikai tad, ja vajadzības gadījumā tie atbilst uzglabāšanas prasībām. Brīvā tīkla vajadzībām nepieciešama anonimitāte.

Pret brīvā interneta cenzūru

Saskaņā ar saukli #SaveYourInternet, pirātu partija un dažādas citas partijas, alianses un privātpersonas aicina visā Eiropā iebilst pret augšupielāžu filtru ieviešanu un Eiropas blakustiesībām. 26. augustā demonstrējumi notiks divdesmit Eiropas pilsētās, tostarp Berlīnē, Frankfurte, Hamburgā, Minhenē, Parīzē un Štutgartē.

“Pirms mēneša mēs izveidojām vēsturi: mēs pārtraucām likumu, kas ievērojami ierobežoja mūsu vārda brīvību. Tas ir bijis nepieredzēts spēcīgu lobiju uzvarētājs, vienmēr uzstājot uz autortiesību turpmāku ierobežošanu. “

saka Džeija Reda, pirātu partijas deputāte. Svētdien viņa runās ar protestētājiem Berlīnē.

Pēc tam, kad jūlijā tika noraidīti komisijas plāni, likumprojekta saturs tiek apspriests vēlreiz. Septembrī Eiropas Parlaments balso par augšupielāžu filtru un papildu autortiesību noņemšanu no ES autortiesību reformas. Tāpēc Pirate partija mobilizē starptautiskās demonstrācijas kopā ar Atvērto zināšanu fondu, digitālo vadību un asociāciju LOAD e.V.

“Ar gandrīz vienu miljonu parakstu sabiedrība ir skaidri parādījusi, ka viņi noraida augšupielādes filtru un saista nodokļus. Tagad mēs atkal atdosim šo protestu uz ielas. Sabiedrības spiediens ļāva mums uzvarēt pirmo balsošanu. Šos panākumus mēs atkārtojam septembrī! ”

Ute Elisabeth Gabelmann, Pirate partijas politiskais direktors, ir pārliecināts.

“Saturu lobijs šobrīd mēģina aizskart Eiropas mēroga anti-upload un link-kontroles protestus kā mašīnu kontrolētu” simulāciju”

brīdina Patriks Breijers (Patrick Breyer), pazīstamais pilsoņu tiesību aktīvists un vadošais pirātu partijas kandidāts 2019. gada Eiropas vēlēšanām.

“Tajā # SaveYourInternet rīcības dienā, mēs pierādīsim uz ielas, cik reāls protests ir! Mūsu vārda brīvība nedrīkst tikt novietota algoritmu vai privātuma sensora rokās. “

Nozagt mākslu – nozagt nākotni

Uz šī raksta veidošanu mani pamudināja kāda alkatīga un ļoti melīga sieviete – Latvijas izpildītāju un producentu apvienības LaIPA vadītāja Elita Mīlgrāve.
Uzreiz jau gribu piebilst – sajūsmu rada fakts, ka beidzot sašutums un neizpratne sāk rasties arī tajā barikāžu pusē, kur atrodas asinssūcēji un mākslas nīdēji, proti LaIPA un tamlīdzīgas organizācijas.

Un tā dāmas un kungi, sakoncentrēsim jūsu uzmanību uz šaurās aprindās ļoti cienījamo, bet tautā nicināto Elitu Mīlgrāvi un pamatosim katru manā rakstā minēto apvainojumu.

Pirātu Partijas čatā tika iemests links uz pasakainu rakstu TVNET portālā un interviju ar augstāk minēto personu.

“Viņa pauda sašutumu, ka no intelektuālā īpašuma radītājiem diskusijā pie apaļā galda ir pārstāvēta tikai LaIPA, bet pārējie sarunā iesaistītie ir valsts pārstāvji un Pirātu biedrība.”

Manuprāt, sadalījums ir diezgan godīgs, ja ir viens pārstāvis no lobētāju kliķes, viens pārstāvis no pretējā uzskata paudējiem un neitrāls elements valsts veidolā. Tātad vienāds un, tātad, arī godīgs spēku sadalījums diskusijā šo kundzi, kā redzams, ir šokējis līdz sirds dziļumiem. Vai nav dīvaini, ka cilvēks, kurš vada un pārstāv organizāciju, kas it kā cīnās par intelektuālā īpašuma radītāju tiesībām un interesēm, ir pavisam apjucis demokrātijas izpratnē un aizmirsis, kas ir vienlīdzības princips… un cik nozīmīgs tas ir diskusijā, kurā galvenais mērķis ir nevis tikai panākt vienas vai otras puses taisnību, bet arī runāt par jautājumiem un lietām, kas vistiešākajā veidā skar ne tikai pašus māksliniekus, autorus, to fanus un citus intelektuālā īpašuma izmantotājus, bet arī mākslas un cilveku intelektuālo attīstību kā tādu. Vai cilvēkam, kuram ir visai greiza izpratne par diskusiju, cieņu un demokrātiskām vērtībām, varētu būt adekvāta izpratne par pārējām minētajām lietām? Es saprotu, ka intervijā minētā diskusija nebija par to visu, taču diskusijas tēma, ACTA, vistiešākajā veidā ar mākslas un cilvēku radošās izpausmes ierobežošanu visu sabiedrības tālāko attīstību un to var elementāri pierādīt. Turklāt apaļais galds savā ziņā ir demokrātijas fundaments, kas parādās kā demokrātijas simbols stāstos par karali Artūru un apaļā galda bruņiniekiem, kuros nebija kāds nozīmīgāks vai mazāk nozīmīgs, bet visiem bija vienādas tiesības – kas ir demokrātijas pamatprincips.

“Mīlgrāve arī veltīja pārmetumus, ka diskusijā vārds vispirms tika dots Pirātu biedrības pārstāvim Danko Aleksejevam un tikai pēc tam LaIPA pārstāvei. Mīlgrāve norādīja, ka viņai diskusijā nav pieņemami atrasties vienlīdzīgās pozīcijās ar Pirātu biedrību, kuras pastāvēšanu akceptē arī valsts” – tiek citēti Mīlgrāves vārdi.

Tā kā par demokrātiju un tās būtību pieminēju iepriekš, tad šeit vēl vēlos pavaicāt, no kurienes demokrātiskā sabiedrībā, godīgā un atvērtā diskusijā rodas aizvainojums un pazemotības sajūta par to, ka kādam ir dota iespēja runāt pirmajam. Vai es drīkstu uzzināt kādu regulu, vai pat kādu ētikas normu vai filosofisku pamatojumu, vai varbūt kādus īpašus sasniegumus, kas padarītu par normu vai vismaz kaut kā racionāli pamatotu cien. Elitas Mīlgrāves apvainošanos par to, ka viņa nav tikusi pirmā pie vārda? Kā cilvēks var būt tik ļoti koncentrējies uz savu ego un pašlabumu, ka ir sašuties par to, ka nav visur un vienmēr sagaidīts ar kādu īpašu pagodinājumu atšķirībā no citiem cilvēkiem? Es tiešām un no sirds vēlos zināt, no kurienes šai dāmītei ir tik ļoti sakāpis galvā, ka viņai pienākas kādas īpašas privilēģijas?

Vēl, protams, šī kundzīte saka, ka sabiedrība uzskatot autortiesības par pavisam nevajadzīgām, ka cilvēki vēlas visu par velti un vispār grib atstāt nabaga autorus bez maizes. Godīgi sakot, man šī valsts arvien vairāk un vairāk sāk atgādināt tādu kārtīgu Padomijas kolhozu. Tie, kam ir 40+, (un tie, kuru vecākiem ir tāds vecums, arī var pajautāt) – kādu mūziku viņi savā jaunībā klausījās un kā viņi tika pie ierakstiem? Jūs taču atceraties lielo PSRS cenzūru un cik stingra tā bija – lielākā daļa rokmūzikas bija aizliegta, bet ko visa jaunatne saplēstām džinsām un ādas jakās klausījās? Deep Purple, Scorpions, AC/DC, kas bija aizliegti un kurus cilvēki PSRS teritorijā varēja klausīties, tikai pārkāpjot likumu. Vecāki pārkāpa autortiesības jeb, kā mēdz teikt mūsdienās, radīja milzu zaudējumus industrijai. Taču tas bija tikai tāpēc, ka viņiem bija ierobežotas iespējas un tiesības, kas neļāva baudīt mākslu. Un tad laiki mainījās un mēs ieguvām neatkarību, tai paaudzei piedzima bērni, kas kādā mērā ietekmējās no vecākiem un viņu gaumes. Paskatieties, šie vecie roka monstri joprojām ir milzum populāri arī pie mums un savāc veselus stadionus ar cilvēkiem, kas dod peļņu. Tad sakiet, vai tie ir industrijas zaudējumi? Es jums varu skaidri un gaiši pateikt – ja būtu iespēja apkarot pirātismu, proporcionāli samazinātos mākslas kvalitāte, kā arī autoru ieņēmumi un iespēja parādīties jauniem autoriem.

Ir jāsaprot, ka runa ir par mūsu zemi, mūsu Latviju, kuras teritorijā cilvēkus vispirms ietekmē iekšējā ekonomika, nevis ASV, un tas, cik cilvēki tērē produktiem vai pakalpojumiem, ir tiešā veidā saistīts ar labklājību. Mūsu valstī ir iztukšoti pensiju fondi, ir šausmīga medicīniskā aprūpe un valda korupcija. Tas savukārt nozīmē, ka autortiesības pārkāpj ne jau tādēļ, ka mēs visi būtu ar zaglīgām tieksmēm un vēlētos iedzīvoties uz nabaga autoru rēķina, – kā mums to cenšas iestāstīt cien. Mīlgrāves kundzīte.

Savus vārdus varu pierādīt vienkāršā veidā, kas ir saprotams jebkuram pamatskolas skolniekam.

Tātad, ja 100 cilvēki katrs lejuplādēs vienu albumu ar tirgus cenu 10 lati, tad viņi būs radījuši industrijai 1000 latu zaudējumus. Taču šeit ir jāņēm vērā arī pirkstpēja, kas norāda uz to, ka šiem 100 cilvēkiem vienkārši nav līdzekļu, lai varētu pirkt šos albumus. Tai pašā laikā pieņemsim, ka vismaz katrs desmitais no šiem 100 cilvēkiem, kas lejuplādējuši albumu, sāk fanot par grupu un vēlās aiziet reizi gadā uz koncertu ar biļetes cenu 10 lati. Tad sanāk 10×10=100 lati industrijai. Sakiet, vai tā ir industrijas iznīcināšana vai atbalstīšana? Turklāt jāatceras, ka māksla atstāj iespaidu arī uz domāšanu, cilvēka attīstību un kultūru. Tāpēc saprotot un pieņemot to, ka pirātisms palīdz cilvēkiem, kuriem jau tā nav pārāk spīdošas finansiālās iespējas, mēs veicam ieguldījumu gan pašā mākslā, gan sabiedrības attīstībā kopumā. Un, ja kāds vēlās padiskutēt par jautājumu, ka zog ne tikai tie, kas nevar atļauties, tad silti iesaku paskatīties statistiku par pirātisma apmēra un labklājības līmeņa saistību. Jūs būsiet pārsteigti, ieraugot šos datus.

P.S. Sāku rakstīt un neuzrakstīju ne pusi no tā, ko vēlējos, jo cien. Mīlgrāves kundze ar savu interviju iedeva tik daudz ķidājamā materiāla, ka var rakstīt vēl un vēl. Ja saņemšos, paturpināšu šo rakstu ar otro daļu.