Акция протеста в связи с подписанием договора ACTA послом Латвии в Японии

13 февраля, в понедельник, в 13:00 у здания Кабинета Министров пройдёт согласованная акция протеста против присоединения Латвии к Торговому соглашению по борьбе с контрафакцией (ACTA).

Организаторы ставят целью акции привлечь общественное внимание к почти тайному и нелегитимному подписанию договора и спорным аспектам соглашения, а также предотвратить ратификацию соглашения европейским парламентом и латвийским правительством.

В числе опасных аспектов соглашения – право досмотра и конфискации компьютеров и носителей информации по запросу частных корпораций, доступ госучреждений и частных правообладателей к истории использования интернета жителями и всем данным анонимных пользователей интернет-порталов по гражданскому судебному иску, реальные тюремные сроки за обмен файлами и прочие нарушения авторского права независимо от объема, а также общая направленность на усиление контроля государства за действиями граждан и ограничение прав и свобод пользователей Интернета и просто людей, обменивающихся информацией.

Акция протеста станет частью уже существующего активного международного движения, выступающего против разработки и принятия ACTA. В тот же день пройдут пикеты в других странах, в том числе в Казахстане и Украине. Польшу уже охватила волна протестов. Десятки тысяч граждан выходят на улицы, начиная с 24 января, чтобы высказать свое недовольство соглашением.

В акции протеста планируют принять участие уже более пятисот человек, обеспокоенных подписанием данного соглашения. Вскоре после пикета организаторы планируют зарегистрировать Латвийскую пиратскую партию, которая присоединится к международному движению Pirate Parties International с целью не допустить дальнейшей работы в рамках соглашения и предотвратить попытки ограничить права и свобод жителей ЕС в будущем.

Cīņa pret terorismu: ES Komisija plāno izdot rīkojumu par “terorisma satura noņemšanu”

Pirāti brīdina par šīs nedēļas ES Komisijas plānu “noņemt teroristu saturu” no interneta.

“” Viegli apiet interneta cenzūru un automatizētas augšupielādēt filtri nozīmē beigas neskaitāmas interneta pakalpojumiem un apdraud vārda brīvību Net “,” brīdina Patrick Breyer, pilsonisko tiesību aktīvists un top kandidāts Pirātu partija ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā “,” ES pretterorisma plāniem -Commission paši ir uzbrukums bezmaksas internetu. interneta cenzūra ir nepareizs veids, lai novērstu vardarbīgu ekstrēmismu. Tas nodrošina, starp citu islāmisti argumentiem pret rietumiem, un pie labākās noved nirt no piekritēju jebkuru ekstrēmistu straumēm zemē. “”

Konkrēti Pirate partija min astoņas kritikas regulas projektā.

  1. Daudziem interneta pakalpojumiem vajadzētu pārtraukt darbību:
    ES regula cenzūra skar gandrīz visus interneta pakalpojumus, piemēram, blogus komentēšanas, viedokļu forumi, Wikipedia, failu koplietošanas pakalpojumu, programmatūras izstrādes portāliem vai ziņu portālos ar komentāriem. Noteikumi apdraud lielu skaitu interneta pakalpojumu, jo to nodrošinātāji nevar garantēt vajadzīgo augšupielāžu filtru izmantošanu vai nepieciešamo satura dzēšanu stundas laikā – pat naktī.
  2. Kļūdaini augšupielādētie filtri apdraud vārda brīvību:
    Interneta pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu automātiski meklēt vēl nezināmu “teroristu saturu” bez nepieciešamības pārbaudīt cilvēkus pirms apturēšanas. Šādi augšupielādes filtri ir cenzūras aparāti, kas ir pierādījuši, ka pilnībā aizliedz likumīgu saturu (piemēram, dokumentējot cilvēktiesību pārkāpumus pilsoniskajos karos). Mūsu vārda un informācijas brīvība nav jānosaka vienīgi ar algoritmiem un mašīnām. Cilvēka koriģēšana šeit ir obligāta.
  3. Cenzūras iestāžu neatkarības trūkums:
    Iestādēm, kuru uzdevums ir bloķēt “teroristu informāciju”, saskaņā ar ES priekšlikumu nav jābūt neatkarīgam. Nav arī tiesneša ierakstu par slēdzeņu pasūtījumiem. Piemēram, mūsu vārda un informācijas brīvība var tikt nodota Ungārijas Iekšlietu ministrijas vai vietējā policijas darbinieka Rumānijā rokās. Tas ir nepieņemami. Satura noņemšana ir jāatstāj neatkarīgai iestādei, piemēram, tiesai, vārda brīvības pārstāvim vai prokuroram.
  4. Savstarpēja konfidencialitāte ir ieteicama, nevis novērsta:
    Par pasūtījumu bloķēšanas procedūru vajadzētu apiet oficiālas “atsauces” pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr mūsu vārda un informācijas brīvība nedrīkst būt atstāta privātām interneta kompānijām, kuras bieži izdzēš saturu patvaļīgi. Drīzāk būtu jāaizliedz interneta pakalpojumu sniedzēji aizsargāt vārda brīvību, tiesisko saturu patvaļīgi izdzēst vai bloķēt.
  5. Pārredzamības un kontroles trūkums:
    Netiek garantēta neatkarīga bloķēšanas pārbaude. Saturs nav jāpaziņo par satura autoru, pat ja viņš ir atstājis kontaktinformāciju. Mēs pieprasām, lai autors tiktu informēts un ka ne tikai viņam, bet arī jebkuram citam pilsonim, kuram ir atņemta informācija, ir tiesības apstrīdēt bloķēšanu. Tikai tādā veidā nevalstiskās organizācijas var, piemēram, veicināt izteiksmes brīvību internetā un nepamatotu informācijas pārtraukšanu.
  6. Atspējota interneta bloķēšana pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas:
    Var pieņemt, ka pakalpojumu sniedzēji izmantos vienkāršas geolokācijas metodes, jo viņiem nav jāizdzēš “teroristu saturs”, bet to ir jāaizliedz tikai lietotājiem no ES. Tomēr šādu šķēršļu tehniski ir viegli apiet. Tāpēc teroristu propagandas izplatīšana nav de facto novērsta.
  7. “Tīrs Eiropas internets” apdraud:
    Tā vietā, lai noslēgtu starptautisku nolīgumu par vispārēji aizliegtu saturu, ir jāizveido Eiropas reģionālais tīkls ar tīkla blokiem saturam, kas paliek pilnīgi likumīgs, piemēram, ASV. Tas ir pretrunā ar pasaules tīkla pamatdatu.
  8. Datu saglabāšana caur aizmugurējām durvīm?
    ES cenzēšanas regula veicina neoficiālu mūsu privātās sērfošanas uzvedības reģistrēšanu. Ja “terorisma saturs” ir bloķēts, tas prasa pakalpojuma sniedzējam saglabāt saistītos lietotāja datus, lai gan parasti šādi dati vispār netiks ierakstīti. Pastāv risks, ka pakalpojumu sniedzēji reģistrē visus augšupielādētājus tikai tad, ja vajadzības gadījumā tie atbilst uzglabāšanas prasībām. Brīvā tīkla vajadzībām nepieciešama anonimitāte.

Pret brīvā interneta cenzūru

Saskaņā ar saukli #SaveYourInternet, pirātu partija un dažādas citas partijas, alianses un privātpersonas aicina visā Eiropā iebilst pret augšupielāžu filtru ieviešanu un Eiropas blakustiesībām. 26. augustā demonstrējumi notiks divdesmit Eiropas pilsētās, tostarp Berlīnē, Frankfurte, Hamburgā, Minhenē, Parīzē un Štutgartē.

“Pirms mēneša mēs izveidojām vēsturi: mēs pārtraucām likumu, kas ievērojami ierobežoja mūsu vārda brīvību. Tas ir bijis nepieredzēts spēcīgu lobiju uzvarētājs, vienmēr uzstājot uz autortiesību turpmāku ierobežošanu. “

saka Džeija Reda, pirātu partijas deputāte. Svētdien viņa runās ar protestētājiem Berlīnē.

Pēc tam, kad jūlijā tika noraidīti komisijas plāni, likumprojekta saturs tiek apspriests vēlreiz. Septembrī Eiropas Parlaments balso par augšupielāžu filtru un papildu autortiesību noņemšanu no ES autortiesību reformas. Tāpēc Pirate partija mobilizē starptautiskās demonstrācijas kopā ar Atvērto zināšanu fondu, digitālo vadību un asociāciju LOAD e.V.

“Ar gandrīz vienu miljonu parakstu sabiedrība ir skaidri parādījusi, ka viņi noraida augšupielādes filtru un saista nodokļus. Tagad mēs atkal atdosim šo protestu uz ielas. Sabiedrības spiediens ļāva mums uzvarēt pirmo balsošanu. Šos panākumus mēs atkārtojam septembrī! ”

Ute Elisabeth Gabelmann, Pirate partijas politiskais direktors, ir pārliecināts.

“Saturu lobijs šobrīd mēģina aizskart Eiropas mēroga anti-upload un link-kontroles protestus kā mašīnu kontrolētu” simulāciju”

brīdina Patriks Breijers (Patrick Breyer), pazīstamais pilsoņu tiesību aktīvists un vadošais pirātu partijas kandidāts 2019. gada Eiropas vēlēšanām.

“Tajā # SaveYourInternet rīcības dienā, mēs pierādīsim uz ielas, cik reāls protests ir! Mūsu vārda brīvība nedrīkst tikt novietota algoritmu vai privātuma sensora rokās. “

Pirātu biedrība aicina uz protesta akciju pret ACTA

Pirātu biedrība aicina uz protesta akciju 9. jūnijā 13:00 Vērmanes dārzā pie strūklakas pret ACTA un pastāvošo autortiesību kārtību Latvijā. Akcijas mērķis ir dažas dienas pirms balsojuma Eiroparlamentā atgādināt politiķiem par Latvijas Interneta iedzīvotāju nostāju. Identiskas akcijas tajā pašā dienā notiks citās Eiropas pilsētās.

Visi ir aicināti ierasties. Ar runām uzstāsies un uz publikas jautājumiem atbildēs autortiesību reformas aktīvisti, Interneta kultūras pārstāvji un neatkarīgie mākslinieki.

Jūnija vidū Eiroparlamentā ir paredzēts balsojums par starptautiskā nolīguma ACTA ratifikāciju. Šis nolīgums paredz jau pašlaik pārāk bargā autortiesību likuma nostiprināšanu un draud padarīt autortiesību reformu neiespējamu.

Pirātu biedrība, dibināta šī gada sākumā, cīnās par autortiesību likuma reformu, atvērtu valsts pārvaldi un runas brīvības un personas privātuma garantēšanu pilnīgi visiem.

Sīkākai un aktuālākai informācijai sekojiet Facebook eventam: http://www.facebook.com/events/105817476224916/

No šodienas Krievijā filtrē internetu

No šodienas Krievijā filtrē internetu

Interneta cenzūra un informācijas izplatības brīvība 2012. gadā piedzīvojusi līdz šim neredzētas diskusijas, gada laikā pārdzīvojot trīs dažādus pretrunas izraisošus likumprojektus, proti, SOPA, ACTA un CISPA, bet Krievijā no šodienas līdzīgi likumi jau stājas spēkā. Šis likumprojekts tika pieņemts jūlijā, ar balsojumu 147 pret 0, un, lai gan tas it kā ir pret visu internetā esoš kaitniecisko informāciju, proti, pedofiliju, narkotikām un info par pašnāvību, saskaņā ar FCC priekšsēdētāju Juliusu Genačovski (Julius Genachowski), tas ir “bīstams interneta nākotnei un attīstībai Krievijā“. Viņam ir iemesls satraukties, jo, dziļāk izpētot likumprojekta saturu, respektablais žurnāls Wired secinājis, ka tas dod valdībai tiesības bloķēt pieeju jebkurai saitei, tajā skaitā politisko konkurentu mājaslapām; un tāpat tas ļauj novērot jebkura Krievijas interneta lietotāja darbību internetā ar Deep packet inspection palīdzību. Jaunā tehnoloģija pēta katras pa internetu nosūtītās paketes saturu, lai reģistrētu to, kurš sūta kādu informāciju.

Saskaņā ar Wired veikto ziņojumu, KF Komunikāciju ministra izveidotā darba grupa izveidojusi DPI kā lielisko filtrēšanas mehānismu selektīvai tīmekļlapu bloķēšanai (piemēram, politiskā konkurenta Facebook lapas). Valsts domes deputāts un Putina konkurenta Единая Россия, sociāldemokrātiskās partijas Справедливая Россия dalībnieks Iļja Ponomarjevs šo informāciju apstiprinājis, piebilstot, ka sistēma tika veiksmīgi notestēta gada sākumā. Wired uzskata, ka DPI ir līdzīgs 90. gadu tālruņu noklausīšanās līdzekļiem un tā ir lieliska instalācija KF iedzīvotāju novērošanas sistēmā.

Interneta Aizsardzības Līga izveido ārkārtas apziņošanas tīklu

19. jūlijā darbu ir uzsākusi Interneta Aizsardzības Līga. Starp tās dalībniekiem ir tādas plaši pazīstamas kompānijas, kā Mozilla, WordPress, Reddit, Electronic Frontier Foundation un daudzas citas. Līgas mērķis ir aizsargāt internetu no birokrātisko organizāciju un monopolkompāniju uzbrukumiem tā brīvībai – gan tiešiem uzbrukumiem, gan slēptiem, aizbildinoties ar sensitīviem iemesliem, piemēram, terorismu vai bērnu pornogrāfiju.

Līgas taktikas pamatā ir paņēmieni, kas sevi parādīja jau laikā, kad Līgas dalībnieki cīnījās pret SOPA un PIPA. Līgas locekļi veido ārkārtas apziņošanas tīklu, kas tiks iedarbināts nākamās interneta brīvības un neatkarības draudu gadījumā. Šis tīkls operatīvi un saskaņoti izplatīs informāciju par draudiem un par to, kā tos pārvarēt. Piemēram, tas var būt aicinājums vērsties varas orgānos, pievienoties petīcijām, boikotam vai streikam. Atsevišķu entuziastu izkliedētas darbības vietā internetam uz jebkuriem uzbrukumiem ir jāreaģē momentāli un organizēti. Pievienoties Līgai var jebkurš, kas to vēlas.

Kā tas strādā? Katra mājaslapa, kas ir pievienojusies Līgai, ievieto savās lapās speciālu skriptu, kurš izplatīs paziņojumus speciālu lodziņu vai panelīšu izskatā mājas lapas galvenē. Skriptu var noregulēt tā, lai tas vai nu paziņo par visām Līgas kampaņām, vai tikai tām, ko īpaši atbalsta skripta ievietotājs.

Tāpat mājaslapā var izvietot Līgas speciālo logotipu, kas ir pieejams visdažādākajos variantos. Kā Interneta Aizsardzības Līgas emblēma ir izvēlēts jauks kaķēns. Internet-aktīvisma un jauko kaķēnu teoriju izdomāja amerikāņu blogeris un aktīvists Itans Cukermans. Pēc Itana teorijas, lielākajam vairumam interneta lietotāju nekāds aktīvisms absolūti neinteresē, tos interesē tikai primitīvas izklaides – pamatā pornogrāfija un fotogrāfijas/ video ar jaukiem kaķēniem. Tomēr instrumenti, kas sākotnēji ir radīti, lai lietotāji varētu dalīties ar saviem kaķēnu video (Facebook, Twitter, Youtube), lieliski der arī interneta aktīvistiem. Ja kādas valdības cenšas ierobežot šos instrumentus, cieš ne tikai aktīvisti (uz kuriem pārsvarā visiem ir nospļauties), bet arī lielumlielais kaķu mīļotāju vairums, kas var pārstāt balsot par savu valdību vai vispār sākt protestēt.

Lai nodrošinātu pietiekošu rezonansi, mazo jauko kaķīšu mīļotājiem ir jāizskaidro, ko viņi var zaudēt. Kaķēna sejiņa (“cat signal”) ir jāparādās daudzos saitos, līdzīgi kā sikspārņa siluets virs Gothemas (“bat signal”), līdzko parādās kāds nopietns apdraudējums.

Pirmais Līgas mērķis – nepieļaut CISPA pieņemšanu.

Internationālās pirātu kustības pamatidejas

Kas ir pirāts? Kas vieno visus pirātus? Uz šo jautājumu atbildi meklēja Vācijas Pirātu partijas aktīvists Stefans Šimanovskis.. Viņš norādīja šādas starptautiskās pirātu kustības pamatidejas:

Visi cilvēki ir vienlīdzīgi, un visiem ir vienādas tiesības. Neviens nekādu iemeslu dēļ nedrīkst tikt diskriminēts.
Mēs iestājamies par cilvēku tiesībām pēc iespējas brīvāk izvēlēties savu dzīvi. Sabiedrībai nepieciešami noteikumi, taču tiem jābūt minimāliem, lai netraucētu nevienu savas personas attīstībā.
Mēs esam solidāra kopiena. Spēcīgākie palīdz vājākiem.
Pamattiesības tiek sargātas un stiprinātas.
Politiskie procesi un lēmumi vienmēr jāveido pēc iespējas atvērti un caurspīdīgi, lai tie cilvēki, kurus šie procesi skar, būtu ieinteresēti tajos piedalīties.
Mēs sevi uztveram kā vispasaules kustību.

No vācu valodas tulkojis Edmunds Gulbis

Pirātu Partijas Preses grupas mikrokonference otrdien, 10. jūlijā

Pirātu Partija, dibinot specializēto Preses grupu, aicina interesentus piebiedroties otrdien, 10. jūlijā plkst. 18:00 jau ierastajā satikšanās vietā – bārā De Puta Madre. Preses grupa ir Pirātu Partijas darba grupa, kura atbild par biedrības komunikāciju ar saviem atbalstītājiem, kā arī PP tēlu presē un medijos. Ja esi Pirātu Partijas atbalstītājs, kuram ir idejas interesantiem un saturīgiem rakstiem vai vienkārši interesē dalība PP preses grupā, aicinām pievienoties otrdienas mikrokonferencē.

Kā instalēt mumble

Šeit mēs pamēģināsim parādīt vēl kādu komunikācijas veidu savā starpā, līdztekus e-pastiem, skaipiem un tamlīdzīgiem saziņas veidiem – tas ir Mumble. Protams, daudzi no jums zin, kas tas ir par zvēru, bet tikpat daudzi par to dzird pirmo reizi. Tātad.

Mumble – tā ir atvērta koda, zema pinga, augstas kvalitātes balss (arī teksta, bet balss ir prioritāri) čata programma, kas tiek izmantota visā pasaulē visdažādāko komūnu savstarpējai komunikācijai.

Šī programma nav gluži tik vienkārša, kā Skype čats, tādēļ šeit pamēģināsim izveidot nelielu soli-pa-solim pamācību, kā šo zvēru savaldīt un pakļaut savai gribai.

1. Lejupielādējam šo bezmaksas programmu no te: http://mumble.sourceforge.net/

2. Un, attiecīgi, palaižam instalāciju.

3. Nākošajā logā ievelkam ķeksīti, ka piekrītam noteikumiem un atkal “Next”.

4. Pēc tam parādīsies logs, kas ir paredzēts pieredzējušākiem lietotājiem. Parastais lietotājs nez vai ir ieinteresēts kaut ko mainīt, tādēļ vienkārši spiežam “Next”.

5. Ar to arī visi sagatavošanās darbi būtu paveikti, ķeramies pie pašas instalācijas. Spiežam “Install”.

6. Pēc tam minūte instalācijas un viss – ieliekam ķeksīti pie “palaist Mumble” un spiežam “Finish”. Ceru, ka te tulks nav vajadzīgs.

7. Pēc tam, kad ir atvērusies programma, ķeramies klāt pie servera konfigurēšanas. Spiežam “Server”:

8. “Connect”

9. Un pēc tam “Add New…”

10. Un pēc tam aizpildam izlekušajā lodziņā visas ailītes, kā tas ir redzams attēlā. Varbūt vienīgi Segvārda vietā var ierakstīt ko citu…

11. Un lūk, šeit mēs visā savā plašumā redzam visu Mumble Pirātu partijas sarunu tīklu Aktīvākie šeit ir vācieši,bet jebkurš var uztaisīt savu istabu un runāties tur. Šeit var redzēt visu aktīvāko valstu Pirātu partijas istabas. Atliek tikai sarunāt/ uzzināt, kurā istabā/ kanālā būs jūsu sarunu biedri un vualā – mēs esam to paveikuši!

12. It kā viss būtu kārtībā, vēl paliek tikai nokonfigurēt audio uzstādījumus. Ja precīzāk – Mumbles galveno fīču “Push-to-talk”. Tā ir tāda sistēma, kura padara, ka viss, ko jūs runājat, būs dzirdams pārējiem tikai pēc kādas paša izvēlētās “karstās pogas” (hotkey) nospiešanas – tas ļauj dzirdēt citiem tevi tikai tad, kad tu vēlies.

Tātad, spiežam “Configure” -> “Settings”

13. Pēc tam “Audio Input” -> “Push To Talk” -> “Ok”.

14. Pēc tam “Shortcuts” -> “Push-to-Talk” un nākošo laukumiņu aiz tā – lai parādās teksts “Press Shortcut”.

15. Kad ir redzams augstākminētais uzraksts “Press Shortcut”, lietotājam ir jānospiež kāds taustiņš – tas arī būs “karstais taustiņš” Šajā gadījumā mēs nospiedīsim, piemēram, taustiņu Ctrl. Attiecīgi, tas uzreiz parādās arī Uzstādījumos.

16. Tas arī faktiski ir viss. Kad būs nospiesta “Ok” poga, logs aizvērsies un ar to arī uzstādījumu konfigurēšana būs beigusies. Atliek tikai iet uz čata istabu un izmantojot “karsto pogu”, sākt piedalīties diskusijā.

17. Latvian Mumble Pad http://titanpad.com/GnGkxDCXP9 var atrast vai pats pieteikt tikšanos. Ir labi, ja laikus tiek paziņots, kad un kur tiksies, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu uzzināt par tikšanos un piedalītiess.

Veiksmīgu čatošanu!

Ciemos no Vācijas

Šis ir 22. jūnija pirātu tikšanās reports. Šis samērā garais raksts dod lasītājam iespēju gan iepazīties gan ar latviešu kā arī ar vācu pirātu partiju.

No Vācijas pirātiem uz Latviju atbrauca un Pirātu Bārā De Puta Madre paciemojās Edmunds Gulbis. Viņš pastāstīja par savu pieredzi, darbojoties Vācijas Pirātu Partijā. Tālāk seko kopsavilkums par galveno no notikušās diskusijas.

Ansis:
Pastāsti par Pirātu Partiju Vācijā, kā tai veicas! Vai tā tiešām ir lielākā Pirātu Partija pasaulē?

Edmunds:
Jā, tā patiešām ir. Vācijas Pirātu Partija patiešām ir pati lielākā. Mums ir vairāk kā 30000 biedru. Un pie mums ir daudz partiju atbalstu – ja tiek parlamentā, ir daudzas priekšrocības. Par procentiem vēlēšanās valsts dod naudu, kā partijai parlamentā atmaksā deputātu palīgus. Tāpat var arī uzdot jautājumus dažādiem ekonomiskiem institūtiem un pat pasūtīt pētījumus. Lieliski ir tas, ka par katru ziedoto 1 eiro valsts piemaksā vēl 0.38 eiro.

Ansis:
Kādi ir nosacījumi uzņemšanai Vācijas Pirātu Partijā? Kādi ir biedra pienākumi, kādas – tiesības?

Edmunds:
Biedriem ir tikai viens pienākums – samaksāt biedru naudu. Un viņiem ir divas dažādas tiesības – kandidēt kā Pirātu Biedrības pārstāvjiem un piedalīties partijas kopsapulcēs.

Ansis:
Mums ir maz aktīvu dalībnieku, kas virzītu Pirātu Partijas ideju. Es baidos pārdegt un visam atmest ar roku, jo es tik daudz daru Pirātu Partijas labā.Mums vajag palielināt aktīvo dalībnieku skaitu. Mans jautājums – kā to labāk darīt? Kā palielināt aktīvistu skaitu?

Edmunds:
Nav iespējams pēkšņs lēciens no nulles līdz daudz ārkārtīgi spēcīgiem aktīvistiem. Lai iegūtu ‘superaktīvistus’, iesākumā vajadzīgi parasti biedri, kas nāk un vienkārši darbojas. Tikai tad ar laiku atradīsies tie, kuri sapratīs, ka ir aizrāvušies un ir gatavi aizrautīgi darboties. Labs starpmērķis būtu, piemēram, panākt, lai katrā Pirātu Bāra sanākšanā ceturtdienā būtu piepildīts viss otrais stāvs. Un nevajag uztraukties, ka būs pārāk daudz. Ir pilnīgi normāla iespēja sadalīties grupiņās (tādās kā komandās), no kurām katra apspriestu kaut ko savu.

Ansis:
Sanākt kopā un parunāties, protams, ir jauki, taču bārā nesanāk nekāda strādāšana. Tāpēc es vēlos reizi nedēļā savākt cilvēku grupu, kas patiešām darbotos Latvijas Pirātu Partijas labā. Un no tā man rodas Tev jautājums – cik daudz laika Tu pats dod Pirātu Partijai?

Edmunds:
Kādas 40 stundas nedēļā. Tās sastāv no darba pie datora mājās, kā arī 4-5 reizēm nedēļā kādā Pirātu Partijas pasākumā.

Ansis:
Kā piesaistīt cilvēkus? Kā vispār ieinteresēt cilvēkus kļūt kaut par parastiem biedriem vai atbalstītājiem?

Edmunds:
Atrodi galvenos jautājumus, kas ir aktuāli valsts iedzīvotājiem. Kādus jūs varat nosaukt? Pēc tam jums ir, balstoties uz Pirātu Partijas vērtībām/ideāliem, jāatrod šajās vērtībās balstīti risinājumi šīm problēmām. Un tad tie ir jāparāda cilvēkiem.

Sanāca šādas galvenās problēmas:

  • Korupcija.
  • Pensijas. Sociālais atbalsts.
  • Izglītība. Tai jābūt bezmaksas (arī ar brīvi pieejamiem un atvērtiem mācību
  • materiāliem) un kvalitatīvai.

Un šādas Pirātu Partijas galvenās idejas:

  • Privātums
  • Pulcēšanās un organizēšanās brīvība, vārda un uzskatu brīvība
  • Tiešā demokrātija
  • Atklātība (transparency)
  • Nebaidīšanās atzīt savas kļūdas
  • Pierādījumos balstīta politika (evidence based policy)
  • Neklanīšanās Briseles ierosinājumu priekšā tikai tādēļ, ka tie nāk “no augšas”. (Tas
  • pats ar ASV u.c. Šis punkts aizsāka diskusiju par Pirātiem un ES. Par to tālāk.)
  • Brīvi pieejama izglītība.

Raimonds:
Ko īsti iesākt ar atklātību? Cik tālu ar to var iet?

Edmunds:
Ļoti tālu. Vācijā daudziem pirātiem ir savs wiki, kurā par viņu var daudz uzzināt. Ir speciāla pirātu wikipēdija, ar kuru tiek ļoti daudz strādāts. Protams, ka tur parādās arī viņa privātā informācija, bet politiķis ir sabiedriska persona un tautai ir tiesības zināt, kāds ir šis cilvēks. Ir arī Pirātu Partijas forums, kurā gandrīz visas diskusijas ir publiskas. Izņēmumi ir tad, ja notiek jūtīgas diskusijas par konkrētu cilvēku, precīzāk, pret viņa kāda veida sliktajiem darbiem un iespējamo vēršanos pret to. Piemēram, ja Andersons pārlieku dzer un vairs neko derīgu nedara (vai pats dara kaut ko negatīvu). Jautājumi par politiku pilnīgi noteikti ir atklāti. Un varu jums teikt – pie mums viss labi darbojas.

Ansis:
Ko Tu domā par Eiropas Savienību?
Piemēram, man šķiet, ka ES ir daudz korupcijas. Kaut vai tie paši struktūrfondi, kuri veicina projektu rakstīšanu, nevis strādāšanu.

Edmunds:
Pirāti nav pret ES. Mēs uzskatām, ka esošā struktūra ir jāizmanto. Taču skaidrs, ka mēs arī daudz ko vēlamies mainīt. Piemēram, lēmumus lielā mērā nosaka speciālistu komandas – kurās parasti ir tikai daži eiroparlamentārieši un visi pārējie ir speciālisti, piemēram, ekonomisti u.c. Tā rezultātā ir pamatīga ekonomistu diktatūra, kas arī neizceļas ar caurspīdīgumu.

Ansis:
Kā Vācijas Pirātu Partijā ar neonacistiem?

Edmunds:
Jā, tādi cilvēki atklājās, kad prese uzdeva jautājumus, piemēram, par holokausta esamību. Un šie cilvēki atbildēja – nē, tāds nav bijis. Protams, ka prese bija sajūsmā – Pirātos ir neonacisti! Taču tie ir tikai individuāli cilvēki. Partijas kopsapulcē tika nolemts, ka holokausts netiek apstrīdēts un ka tas patiešām bija kas slikts. Un ar to Pirātu Partijas viedoklis šajā jautājumā bija skaidrs.

Ansis:
Vai šos cilvēkus izslēdza no Pirātu Partijas?

Edmunds:
Nē. Partijas tiesa nolēma, ka neizslēgs. Tas nebija Pirātu Partijas oficiālais viedoklis un par to nebija balstos visā partijā. Tāpēc individuālas pļāpas, piemēram, dzērumā neatspoguļo partijas uzskatus.

Šajā vakarā tika vel runāts pa liquid demokrātiju, par to kādas veiksmīgas idejas no Vācijas varētu realizēt Latvijā un kā varētu sadarboties.