Šis ir 22. jūnija pirātu tikšanās reports. Šis samērā garais raksts dod lasītājam iespēju gan iepazīties gan ar latviešu kā arī ar vācu pirātu partiju.
No Vācijas pirātiem uz Latviju atbrauca un Pirātu Bārā De Puta Madre paciemojās Edmunds Gulbis. Viņš pastāstīja par savu pieredzi, darbojoties Vācijas Pirātu Partijā. Tālāk seko kopsavilkums par galveno no notikušās diskusijas.
Ansis:
Pastāsti par Pirātu Partiju Vācijā, kā tai veicas! Vai tā tiešām ir lielākā Pirātu Partija pasaulē?
Edmunds:
Jā, tā patiešām ir. Vācijas Pirātu Partija patiešām ir pati lielākā. Mums ir vairāk kā 30000 biedru. Un pie mums ir daudz partiju atbalstu – ja tiek parlamentā, ir daudzas priekšrocības. Par procentiem vēlēšanās valsts dod naudu, kā partijai parlamentā atmaksā deputātu palīgus. Tāpat var arī uzdot jautājumus dažādiem ekonomiskiem institūtiem un pat pasūtīt pētījumus. Lieliski ir tas, ka par katru ziedoto 1 eiro valsts piemaksā vēl 0.38 eiro.
Ansis:
Kādi ir nosacījumi uzņemšanai Vācijas Pirātu Partijā? Kādi ir biedra pienākumi, kādas – tiesības?
Edmunds:
Biedriem ir tikai viens pienākums – samaksāt biedru naudu. Un viņiem ir divas dažādas tiesības – kandidēt kā Pirātu Biedrības pārstāvjiem un piedalīties partijas kopsapulcēs.
Ansis:
Mums ir maz aktīvu dalībnieku, kas virzītu Pirātu Partijas ideju. Es baidos pārdegt un visam atmest ar roku, jo es tik daudz daru Pirātu Partijas labā.Mums vajag palielināt aktīvo dalībnieku skaitu. Mans jautājums – kā to labāk darīt? Kā palielināt aktīvistu skaitu?
Edmunds:
Nav iespējams pēkšņs lēciens no nulles līdz daudz ārkārtīgi spēcīgiem aktīvistiem. Lai iegūtu ‘superaktīvistus’, iesākumā vajadzīgi parasti biedri, kas nāk un vienkārši darbojas. Tikai tad ar laiku atradīsies tie, kuri sapratīs, ka ir aizrāvušies un ir gatavi aizrautīgi darboties. Labs starpmērķis būtu, piemēram, panākt, lai katrā Pirātu Bāra sanākšanā ceturtdienā būtu piepildīts viss otrais stāvs. Un nevajag uztraukties, ka būs pārāk daudz. Ir pilnīgi normāla iespēja sadalīties grupiņās (tādās kā komandās), no kurām katra apspriestu kaut ko savu.
Ansis:
Sanākt kopā un parunāties, protams, ir jauki, taču bārā nesanāk nekāda strādāšana. Tāpēc es vēlos reizi nedēļā savākt cilvēku grupu, kas patiešām darbotos Latvijas Pirātu Partijas labā. Un no tā man rodas Tev jautājums – cik daudz laika Tu pats dod Pirātu Partijai?
Edmunds:
Kādas 40 stundas nedēļā. Tās sastāv no darba pie datora mājās, kā arī 4-5 reizēm nedēļā kādā Pirātu Partijas pasākumā.
Ansis:
Kā piesaistīt cilvēkus? Kā vispār ieinteresēt cilvēkus kļūt kaut par parastiem biedriem vai atbalstītājiem?
Edmunds:
Atrodi galvenos jautājumus, kas ir aktuāli valsts iedzīvotājiem. Kādus jūs varat nosaukt? Pēc tam jums ir, balstoties uz Pirātu Partijas vērtībām/ideāliem, jāatrod šajās vērtībās balstīti risinājumi šīm problēmām. Un tad tie ir jāparāda cilvēkiem.
Sanāca šādas galvenās problēmas:
- Korupcija.
- Pensijas. Sociālais atbalsts.
- Izglītība. Tai jābūt bezmaksas (arī ar brīvi pieejamiem un atvērtiem mācību
- materiāliem) un kvalitatīvai.
Un šādas Pirātu Partijas galvenās idejas:
- Privātums
- Pulcēšanās un organizēšanās brīvība, vārda un uzskatu brīvība
- Tiešā demokrātija
- Atklātība (transparency)
- Nebaidīšanās atzīt savas kļūdas
- Pierādījumos balstīta politika (evidence based policy)
- Neklanīšanās Briseles ierosinājumu priekšā tikai tādēļ, ka tie nāk “no augšas”. (Tas
- pats ar ASV u.c. Šis punkts aizsāka diskusiju par Pirātiem un ES. Par to tālāk.)
- Brīvi pieejama izglītība.
Raimonds:
Ko īsti iesākt ar atklātību? Cik tālu ar to var iet?
Edmunds:
Ļoti tālu. Vācijā daudziem pirātiem ir savs wiki, kurā par viņu var daudz uzzināt. Ir speciāla pirātu wikipēdija, ar kuru tiek ļoti daudz strādāts. Protams, ka tur parādās arī viņa privātā informācija, bet politiķis ir sabiedriska persona un tautai ir tiesības zināt, kāds ir šis cilvēks. Ir arī Pirātu Partijas forums, kurā gandrīz visas diskusijas ir publiskas. Izņēmumi ir tad, ja notiek jūtīgas diskusijas par konkrētu cilvēku, precīzāk, pret viņa kāda veida sliktajiem darbiem un iespējamo vēršanos pret to. Piemēram, ja Andersons pārlieku dzer un vairs neko derīgu nedara (vai pats dara kaut ko negatīvu). Jautājumi par politiku pilnīgi noteikti ir atklāti. Un varu jums teikt – pie mums viss labi darbojas.
Ansis:
Ko Tu domā par Eiropas Savienību?
Piemēram, man šķiet, ka ES ir daudz korupcijas. Kaut vai tie paši struktūrfondi, kuri veicina projektu rakstīšanu, nevis strādāšanu.
Edmunds:
Pirāti nav pret ES. Mēs uzskatām, ka esošā struktūra ir jāizmanto. Taču skaidrs, ka mēs arī daudz ko vēlamies mainīt. Piemēram, lēmumus lielā mērā nosaka speciālistu komandas – kurās parasti ir tikai daži eiroparlamentārieši un visi pārējie ir speciālisti, piemēram, ekonomisti u.c. Tā rezultātā ir pamatīga ekonomistu diktatūra, kas arī neizceļas ar caurspīdīgumu.
Ansis:
Kā Vācijas Pirātu Partijā ar neonacistiem?
Edmunds:
Jā, tādi cilvēki atklājās, kad prese uzdeva jautājumus, piemēram, par holokausta esamību. Un šie cilvēki atbildēja – nē, tāds nav bijis. Protams, ka prese bija sajūsmā – Pirātos ir neonacisti! Taču tie ir tikai individuāli cilvēki. Partijas kopsapulcē tika nolemts, ka holokausts netiek apstrīdēts un ka tas patiešām bija kas slikts. Un ar to Pirātu Partijas viedoklis šajā jautājumā bija skaidrs.
Ansis:
Vai šos cilvēkus izslēdza no Pirātu Partijas?
Edmunds:
Nē. Partijas tiesa nolēma, ka neizslēgs. Tas nebija Pirātu Partijas oficiālais viedoklis un par to nebija balstos visā partijā. Tāpēc individuālas pļāpas, piemēram, dzērumā neatspoguļo partijas uzskatus.
Šajā vakarā tika vel runāts pa liquid demokrātiju, par to kādas veiksmīgas idejas no Vācijas varētu realizēt Latvijā un kā varētu sadarboties.
